Tēzes referātam, kas nolasīts 18. septembrī Kordiriģentu asociācijas sanāksmē Mūzikas akadēmijā. Šis referāts apskata 3 dažādus aspektus kultūras pārstāvniecībai: (I) kultūras sektora organizāciju veiktā nozares interešu pārstāvniecība iepretim citām nozarēm, (II) kultūras NVO dalība Valsts Kancelejas veiktajā valsts funkciju auditā (2010), (III) kultūras nozares darba grupas veiktais KM funkciju audits.  

I

1) Svarīga ir kultūras nozares organizāciju vienotība, pārstāvot savu nozari starp citām. Līdzās argumentiem par kultūras nozīmi nacionālās identitātes un valsts pastāvēšanā, jābūt kompetentiem un jārunā arī par kultūras sociālo nozīmi (bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolu tīkls, radošuma veicināšana) un ekonomisko nozīmi (radošās industrijas, valstij samaksātie nodokļi, 5 - 7 no IKP).

2) Plaša, solidāra kultūras sektora organizāciju pārstāvniecība. Sadarbība ar KM, sociālajiem partneriem, Saeimu. Runājot ar sociālajiem partneriem un politiskajām partijām, līdzās prasībām nesamazināt valsts finansējumu, jāmeklē arī citi atbalsta mehānismi  - ES fondi, administratīvā sloga atvieglojumi, likumdošanas izmaiņas, organizāciju sadarbība.

3) Sadarbība ar medijiem. 2009. gada rudenī rīkotā akcija "Es par kultūru" apliecināja sabiedrības atbalstu kultūrai. Tika savākti 42 534 paraksti.

4) Kultūras alianse - LRSP, Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas un biedrības Laiks kultūrai kopīga Alianse kultūras nozares pārstāvniecībai.

II

1) 2009. gadā veiktais valsts Funkciju audits ieteica kultūras nozarei ap 30 % samazinājumu, un uz šī pamata arī KM samazinājums tika īstenots daudz lielākā mērā nekā citām ministrijām.

2) 2010. gadā Funkciju vērtēšanā tika iesaistīta Pilsoniskā alianse, kas kultūras nozarē koordināciju uzticēja Latvijas Radošo savienību padomei. LRSP bija iespēja piedalīties vairākās funkciju vērtēšanas sēdēs. Gala rekomendācijas finansējuma samazinājumam tika veiktas bez LRSP iesaistīšanas. Kopumā kultūras nozarei ieteiktais vidējais samazinājums ir ap 10 %, kas vērtējams kā progress salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lielākie rekomendētie samazinājumi - Opera 20 %, VKPAI 24 %, Filmu nozare 20 %.

III

Kultūras ministrijas funkciju audita darba grupā piedalījās Evita Sniedze, Andris Vilks, Gundega Palma, Artūrs Ancāns, Haralds Matulis. Notika tikšanās ar visu lielāko kultūras valstisko institūticiju vadītājiem un budžeta dotācijas saņēmējiem. Secinājumi:

1) Lielai daļai institūciju / nozaru nav datu par rezultatīvajiem rādītājiem (apmeklējums, kvalitāte, pieejamība, pašu ieņēmumi utt.), vai arī tie ir neprezentablā formā un nav iespējams novērtēt darbības efektivitāti.

2) KM nav precīzi definētu valsts budžeta dotācijas sadales kritēriju, kas balstītos iepriekš sasniegtajos rezultātos. Finansējums tiek sadalīts atbilstoši institūciju "vajadzībām" - uzturēšanas izdevumi, radošā procesa nodrošināšana. Tas radījis situāciju, kad, piemēram, VKKF divos gados finansējums samazināts par 72 %, kamēr atsevišķām valsts institūcijām par 20 %.

3) Valsts dotācija tik pat kā nav pieejama kultūras NVO, kas daudzviet veic valsts kultūras institūcijām līdzvērtīgas funkcijas. To varētu risināt, ieviešot precīzi definētus dotēšanas principus un ļaujot NVO piedalīties konkursā uz valsts finansējumu noteiktu funkciju īstenošanai.

4) Efektivitātes pieaugumu un arī finansiālu ieguvumu varētu panākt ar virkni MK noteikumu un likumdošanas normu atvieglošanu. Tas ļautu kultūras institūcijām palielināt pašu ieņēmumus un ieguldīt tos pēc vajadzības, izvairīties no finansējuma pārskaitīšanas starpministriju (KM -> FM) ietvaros par īres maksām u.c.

5) Vēlama lielāka kultūras sabiedrības iesaistīšana kultūrpolitikas veidošanā no KM puses. Stratēģiski lēmumi par jomas attīstību būtu jāizdiskutē Nacionālajā kultūras padomē, nozaru padomēs, veidojot ciešāku sadarbību starp KM un nozares profesionāļiem.

Noslēgumā, arī pašām kultūras nozares organizācijām, būtu vēlams cīnīties nevis savā starpā, bet vairāk visiem kopīgi par kultūras nozari.

Haralds Matulis